POEMS & SONGS

Knuts Skujenieks

es uzmanīgi domāšu par tevi
es ļoti lēnām domāšu par tevi
par tevi bezmiegā par tevi miegā
es ļoti klusu domāšu par tevi
es ļoti ļoti domāšu par tevi
jo tas ir vienīgais kas man vēl pieder

Mazā bilžu rāmītī (Imants Ziedonis)

Mazā bilžu rāmītī
man ir bilde tava.
Citas bildes pasaulē
man tik skaistas nava.

Tur ir tāds kā novakars,
saule laižas slīpi,
zelta pienenes tu spraud
kafijkannas snīpī.

Tu no zelta esi man,
es esmu no vara.
Tevi zināju vēl pirms
pirmā pasaul’s kara.

Tad es biju resns turks,
ķitelī un čalmā,
tevi ieraudzīju es
Nikolaja galmā.

Laiki mainās, laiki jūk,
laika daudz vairs nava.
Mazā bilžu rāmītī
man ir bilde tava,
man ir bilde tava.

Tu no zelta esi man,
es esmu no vara.
Tevi zināju vēl pirms
pirmā pasaul’s kara.

Tad es biju resns turks,
ķitelī un čalmā,
tevi ieraudzīju es
Nikolaja galmā.

Laiki mainās, laiki jūk,
laika daudz vairs nava.
Mazā bilžu rāmītī
man ir bilde tava,
man ir bilde tava,
man ir bilde tava.

Mazā bilžu rāmītī
man ir bilde tava,
Citas bildes pasaulē
man tik skaistas nava.

Starp divām saulēm Autors – “Prāta vētra”

Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Spožāko un neapdedzināties
Virs mums ir divas, divas debesis
Pa vienām ienākt, otrām atdoties,
Vienām tuvoties, no otrām – izvairīties
Virs mums ir divas, divas debesis
Un vēl virs mums ir divas zvaigznes
Zem vienas dzīvot, pēc otras ilgoties
Ja pirmā kritīs, tu priecāsies,
Bet varbūt liktenis atspēlēsies,
Virs mums ir divas zvaigznes

Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Vēsāko un atveldzēties

Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Mīļāko un iemīlēties.

Rozā lietus

Rozā lietus šodien līst,
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Diez vai zini, kā gribētu es
Vēlreiz tev pieskārties.

Nu jau pagājis vēl viens gads
Kopš tās reizes, kad šķīrāmies mēs.
Manas domas ap tevi vien klīst,
Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.

Tā dzīve paiet –
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās –
Rozā lietus līst.

Rozā lietus šodien līst
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Manas domas ap tevi vien klīst,
Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.

Tā dzīve paiet –
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās –
Rozā lietus līst.

Neviens nav vainīgs,
Man žēl, ka tomēr
Dzīvē ir bijis tā,

Tā dzīve paiet –
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās –
Rozā lietus līst

Tā dzīve paiet –
Rozā lietus līst.
Līst rozā lietus
Rozā lietus līst

Neviens nav vainīgs,
Man žēl, ka tomēr
Dzīvē ir bijis tā,

Rozā lietus šonakt līst,
Rozā lietus šodien līst.

 

VĒLAIS LĀCIS (Māris Čaklais)

 

Sniega vairs nav,
jau zaļums svaigs.
Celies, celies,
lācīt, ir laiks!
Es tikai dzirdu:
Nāc un nāc.
Bet vai tad brokastu
galds ir klāts?
Celies, jo mežā
neko nevaram sākt.
Meža priekšniekam
vajagot nākt.
Tas labi, tas labi.
Ir labi tas.
Bet es nevaru piecelties
bez kafijas.
Nesanāk, nesanāk
it nekas
bez tasītes
rīta kafijas.

O. Vācietis. Zvirbulim pazuda māsa

Vakar zvirbulim pazuda māsa.
Māsa tam bija pelēkā krāsā.
Māte tam bija pelēkā krāsā,
tēvs arī bija pelēkā krāsā.
Radi tam bija pelēkā krāsā,
un, kā radi, tēvs, māte un māsa,
zvirbulis pats bija pelēkā krāsā.

Ja tu pazīsti pelēko krāsu,
palīdzi zvirbulim sameklēt māsu.

J. Baltvilks. Cik maksā visdārgākais?

Cik maksā laiva?
Tik un tik!
Cik maksā kuģis?
Tik un tik!
Cik maksā tilts šis?
Tik un tik!
Cik maksā Daugava?

…necik…
Cik maksā lidmašīna?
Tik!
Cik maksā debesis?
…necik…
Cik maksā rudzi?
Tik un tik!
Cik maksā Tēvzeme?
…necik…
Cik maksā rīta rasa pļavā?
Cik maksā varavīksnes krāsas?
Cik maksā smaids, ko dāvā māsa?
Cik – tēva balss, cik – mātes glāsts?
Es domāju, tev skaidrs jau:
visdārgākajam
cenas nav.

Trakā lapsa (Kārlis Vērdiņš)

trakā lapsa trakā lapsa
kāpēc mūsu sētā nāc?
tumšā meža vientulībā
aptumšojies ir tavs prāts!

zemenes mums zodz no dobes
liec tās savā maisiņā
drēbju skapjos medī kodes
rītā mazā gaismiņā

mūsu akā samet dilles
vecmāmiņai kājā kod
paslēp tēta lasāmbrilles
un neviens tās neatrod

piezvani pa telefonu
rej un ņaudi šņāc un krāc
ko mums darīt tavā labā
lai tev atkal mierīgs prāts?

lācis — visu zvēru valdnieks
dziļi tumšā mežā mīt
lapsu vedīsim pie viņa
mēs pēc skolas aizparīt

ķepu tai uz pieres licis
lācis burvju vārdus teiks:
“šurum burum glumā aste
rudais kūmiņ dzīvo sveiks!”

lapsa tūlīt nožāvāsies
zaļā sūnā atgulsies
citu rītu pamodusies
rātna savās gaitās ies

lasīs čiekurus un zarus
sameklēs kur sēnes aug
zupu vārīs pilnu katlu
savus bērnus kopā sauks